Šajā rakstā tiks īsumā sniegta informācija par pamatiem pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā saņemšanai.
Rakstā Jūs varēsiet uzzināt atbildes uz sekojošiem jautājumiem:
- Kas ir uzturēšanās atļauja?
- Kādos gadījumos uzturēšanās atļauja ir nepieciešama?
- Kādos gadījumos Jums ir iespēja pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju?
- Kādos gadījumos jūs varat pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju?
- Kādi dokumenti jāiesniedz uzturēšanās atļauju saņemšanai?
- Kur jāiesniedz dokumenti?
- Cik laika aizņem dokumentu izskatīšana un kādas izmaksas Jūs sagaida?
- Uzturēšanās atļauju pārreģistrācija
- Kur meklēt papildu informāciju par uzturēšanās atļaujām?
1. Kas ir uzturēšanās atļauja?
•Uzturēšanās atļauja ir dokuments, kas dod tiesības ārvalstniekam uzturēties Latvijas Republikā noteiktu laiku (termiņuzturēšanās atļaujas) vai pastāvīgi (pastāvīgās uzturēšanās atļaujas).
•Termiņuzturēšanās atļaujas izsniedz uz laiku no 1 līdz 5 gadiem, savukārt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas ir bez termiņa ierobežojuma.
•Latvijā uzturēšanās atļaujas izsniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk – PMLP).
2. Kādos gadījumos uzturēšanās atļauja ir nepieciešama?
Uzturēšanās atļauja nepieciešama, ja Jūs vēlaties uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par 90 dienām pusgada laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas.
3. Kādos gadījumos Jums ir iespēja pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju?
Termiņuzturēšanās atļauju ārzemniekam ir tiesības pieprasīt:
1) reizi kalendāra gadā uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus, ja ārzemnieks ir Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa, vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārzemnieka radinieks līdz trešajai pakāpei taisnā līnijā vai līdz trešajai pakāpei sānu līnijā vai arī svainis līdz trešajai pakāpei;
2) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja ārzemnieks ir Latvijas Republikas komercreģistrā reģistrēts individuālais komersants;
3) uz pilnvaru termiņu, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem, ja ārzemnieks ir persona, kura komercreģistrā reģistrēta kā personālsabiedrības biedrs, kam ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību, valdes loceklis, padomes loceklis, prokūrists, administrators, likvidators vai persona, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu) darbībās, kas saistītas ar filiāli;
4) uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, ja ārzemnieks ir pašnodarbināta persona;
5) uz nodarbināšanas laiku, uz darba vai cita līguma pamata, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem;
6) uz laiku, kas nepārsniedz četrus gadus, ja ārzemnieks ir ārvalsts komersanta pārstāvniecības pārstāvis;
7) uz laiku, kāds minēts ar zinātnisko institūciju reģistrā iekļautu zinātnisko institūciju noslēgtā zinātniskās sadarbības līgumā, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem;
8) uz Latvijas Republikā akreditētas izglītības iestādes audzēkņa vai pilna laika studenta mācību laiku, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu;
9) uz laiku, kāds norādīts līgumā par ārstēšanu stacionārā ārstniecības iestādē;
10) uz laiku, uz kādu Patvēruma likumā noteiktajā kārtībā viņam piešķirts alternatīvais statuss;
11) uz laiku, kāds nepieciešams tāda starptautiska līguma vai projekta īstenošanai, kurā piedalās Latvijas Republika;
12) uz laiku, kāds nepieciešams palīdzības sniegšanai Latvijas Republikas valsts vai pašvaldību institūcijām, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu;
13) uz laiku, kāds nepieciešams reliģiskas darbības veikšanai, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu;
14) uz laiku, uz kādu pār viņu nodibināta aizbildnība vai aizgādnība vai uz kādu viņš iecelts par aizbildni vai aizgādni Latvijas pilsonim vai Latvijas nepilsonim;
15) uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus, ja ārzemnieks ir iestājies normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrētā klosterī;
16) uz laiku, kas nepārsniedz gadu, ja uzturēšanās Latvijas Republikā ir saistīta ar audzēkņu vai studentu apmaiņu, praksi vai stažēšanos kādā no Latvijas Republikas izglītības iestādēm vai komercreģistrā reģistrētā komercsabiedrībā vai cita uzdevuma veikšanu;
17) uz laiku līdz tiesas sprieduma par laulības šķiršanu un bērna dzīvesvietas noteikšanu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk par gadu, ja laulību šķir un laulībā ir bērns, kurš ir Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis;
18) uz laiku, kas nepārsniedz gadu, ja pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm vai tiesai nepieciešams, lai ārzemnieks uzturētos Latvijas Republikā līdz krimināllietas izmeklēšanas pabeigšanai vai izskatīšanai tiesā;
19) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja ārzemnieks, izceļojot uz citu valsti, zaudējis Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā un uzturēšanās atļauju pieprasa ne vēlāk kā trīs gadus pēc izceļošanas;
20) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja ārzemniekam ir derīga citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja un nav pamata pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar kādu citu no minētajiem noteikumiem;
21) uz laiku, uz kādu ārzemniekam saskaņā ar Patvēruma likumu piešķirta pagaidu aizsardzība.
4. Kādos gadījumos jūs varat pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju?
Pastāvīgās uzturēšanās atļauju ārzemniekam ir tiesības pieprasīt:
1) Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa, vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušā ārzemnieka nepilngadīgajam bērnam;
2) Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa, vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušā ārzemnieka laulātajam, kā arī laulātā nepilngadīgajam bērnam;
3) Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa vecākiem un viņu laulātajiem;
4) ārzemniekam, kurš Latvijas Republikā saņēmis atestātu par vidējo izglītību, turklāt apguvis vidējās izglītības programmu valsts valodā;
5) ārzemniekam, kurš 1940. gada 17. jūnijā ir bijis Latvijas pilsonis vai kuram viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis un kurš pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā saskaņā ar šā likuma 31.pantu;
6) ārzemniekam, kurš nepārtraukti uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju vismaz piecus gadus tieši pirms pieteikuma iesniegšanas dienas;
7) Latvijas Republikā dzīvojošam ārzemniekam, kurš pirms citas valsts pilsonības iegūšanas ir bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis;
8) ārzemniekam, kuram Patvēruma likumā noteiktajā kārtībā piešķirts bēgļa statuss, un viņa ģimenes loceklim;
ārzemniekam, kuram Repatriācijas likumā noteiktajā kārtībā piešķirts repatrianta statuss, un viņa ģimenes loceklim, kurš ieceļojis Repatriācijas likumā noteiktajā kārtībā.
5. Kādi dokumenti jāiesniedz uzturēšanās atļauju saņemšanai?
Ja jūs esat kādas tās valsts pilsonis, ar kuru Latvijai ir bezvīzu režīms(valstu saraksts pieejams http://www.am.gov.lv/lv/KonsularaInformacija/4517/4518/ [1]), tad jums atkarībā no ieceļošanas mērķa jāiesniedz dokumenti, kurus varat noskaidrot http://www.pmlp.gov.lv/en/pakalpojumi/residence/documents.html [2].
Ja Jūs esat kādas citas valsts pilsonis, tad jums atkarībā no ieceļošanas mērķa jāiesniedz dokumenti, kurus varat noskaidrot http://www.pmlp.gov.lv/en/pakalpojumi/residence/documents_2.html [3].
Ņemiet vērā, ka dokumentus jūs varat iesniegt tikai latviešu, angļu, franču, krievu vai vācu valodā.
6. Kur jāiesniedz dokumenti?
Dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai iesniedz:
1) Latvijas Republikas pārstāvniecībā attiecīgajā ārvalstī — ārzemnieks, kurš vēlas ieceļot Latvijas Republikā;
2) PMLP:
•ārzemnieks, kurš uzturas Latvijas Republikā ar uzturēšanās atļauju;
•ārzemnieks, kurš uzturas Latvijas Republikā likumīgi un kuram ir citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja;
•ārzemnieka, kuram citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja, ģimenes loceklis, kurš uzturas Latvijas Republikā likumīgi, ja ģimene ir izveidota citā Eiropas Savienības dalībvalstī pirms tam, kad ārzemnieks, kuram ir citā dalībvalstī izsniegta Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja, pieprasījis termiņuzturēšanās atļauju Latvijas Republikā;
•ārzemnieka uzaicinātājs (akreditēta izglītības iestāde), kurš iesniedz dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai ārzemniekam mācībām Latvijas Republikas akreditētā izglītības iestādē. Šī kārtība gan neattiecas uz ārzemnieku, kas ir Imigrācijas likuma 4. panta devītajā daļā minētajā sarakstā iekļautas valsts pilsonis vai ārzemnieks, kuram ārvalstī piešķirts bezvalstnieka, bēgļa vai alternatīvais statuss vai piešķirta pagaidu aizsardzība.
7. Cik laika aizņem dokumentu izskatīšana un kādas izmaksas Jūs sagaida?
Latvijas Republikas pārstāvniecības ārzemēs iesniegtos dokumentus parasti izskata aptuveni mēneša laikā;
PMLP pēc visu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu saņemšanas tos izskata un atbildi sniedz:
1) par termiņuzturēšanās atļauju — 30 dienu laikā;
2) par pastāvīgās uzturēšanās atļauju — 90 dienu laikā;
Potenciālās izmaksas jūs varat noskaidrot: http://www.pmlp.gov.lv/en/pakalpojumi/pricelist/residence_permit_fees.html [4]
8. Uzturēšanās atļauju pārreģistrācija
Termiņuzturēšanās atļauju, kuras derīguma termiņš ir ilgāks par vienu gadu, ir jāreģistrē katru gadu – Jums ir jāierodas PMLP un jāsniedz pieprasītā informācija. Savukārt pastāvīgās uzturēšanās atļauju PMLP Jums jāreģistrē reizi piecos gados.
9. Kur meklēt papildu informāciju par uzturēšanās atļaujām?
PMPL mājas lapa http://www.pmlp.gov.lv [5] satur izsmeļošu informāciju ne vien latviešu, bet arī angļu un krievu valodās.
Informācija no Nacionālā integrācijas centra mājaslapas: http://integration.lv/lv/uzturesanas-atlauja [6]